Krīze ne vienmēr sākas ar vienu lielu notikumu. Dažreiz tā ienāk klusām – kā ilgstošs nogurums, sajūta, ka viss kļūst par daudz, vēlme norobežoties no citiem vai bailes par nākotni.
Mēs bieži iedomājamies, ka cilvēks krīzē izskatīsies acīmredzami nelaimīgs. Taču patiesībā viņš var turpināt smaidīt, iet uz darbu vai skolu, rūpēties par citiem un vienlaikus iekšēji justies izsmelts, vientuļš vai apjucis.
Svarīgi atcerēties – nav jāgaida brīdis, kad kļūst pavisam neizturami, lai meklētu palīdzību. Krīze nav vājuma pazīme. Tā ir cilvēcīga reakcija uz ilgstošu slodzi, zaudējumu, pārmaiņām vai sarežģītiem dzīves apstākļiem.
Ja atpazīsti sevī kādu no šīm pazīmēm, mēģini nepalikt ar to viens. Saruna ar uzticamu cilvēku vai speciālistu var būt pirmais solis ceļā uz lielāku skaidrību un atbalstu.
Šo ierakstu līdzfinansēja Eiropas Savienība. Par tā saturu atbild tikai biedrība “Skalbes”, un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.
Dalīties