Neparedzamība un neziņa par nākotni katram no mums var radīt iekšēju nemieru un trauksmi, izjaukt ierasto stabilitātes izjūtu. Katram no mums ir būtiski rast psiholoģisku līdzsvaru un mieru, laika periodā, kad ierastā rutīna, dienas ritms un dzīves kārtība ir izmainīti. Katram ir kādi paņēmieni vai uzvedības stratēģijas, kuras viņš izmanto. Dažas ir vairāk, dažas mazāk palīdzošas, bet ir arī uzvedības, kas pastiprina trauksmi un bailes:
- Izvēlieties uzticamus, drošus informācijas avotus, kur atrast nepieciešamo informāciju par vīrusa pazīmēm, izplatību un ieteicamām rīcības stratēģijām.
Informācijas plūsma šodien ir apjomīga un tai pat laikā nekontrolējam. Ne visiem cilvēkiem izdodas „atsijāt” pamatotu, patiesu informāciju no melīgas, „uzpūstas” informācijas. Tas var radīt dezinformētību, pastiprināt trauksmi vai, gluži pretēji, bezatbildīgu rīcību.
- Samaziniet laiku, ko pavadiet informācijas par vīrusa COVID-19 meklēšanai.
Pārmērīga TV, radio un ziņu, kā arī interneta vietnēs pieejamās cita veida informācijas skatīšanās, klausīšanās un atkārtota pārbaude nesamazina vīrusa izplatību. Izvēlaties noteiktas TV pārraides, radio ziņu pārraides vai ziņu portāla vietnes, kurām veltīsiet uzmanību. Ziņu atkārtota skatīšanās vai apstiprināšana no pārmērīgi daudz informācijas avotiem nemazinās raizes, bet tikai pastiprinās trauksmi. Piemērots jeb adekvāts apjoms būtu ziņu noskatīšanās vai lasīšana 2x dienā.
- Rūpējieties par sevi.
Pamata lietas, kas stiprina mūsu spējas pretoties stresam: miega režīms (pietiekams miega stundu skaits un laicīga došanās pie miera), fiziskās aktivitātes (pastaigas, vingrošana, sportiskās aktivitātes), regulāra un sabalansēta ēšana (samaziniet saldumus, kofeīna daudzumu, izvairieties lietot alkoholu), svaigs gaiss (ja nav iespējama distancēta uzturēšanās svaigā gaisā, regulāri vēdiniet telpas), hobijs vai intereses.
- Mācieties pieņemt nenoteiktību.
Ne visas dzīves norises ir iespējams ieplānot un kontrolēt. Sāciet ar ikdienas situācijām, piemēram, neuzstāj, lai otrs tev atbild nekavējoties, atļauj sev kaut ko neizdarīt no ieplānotā un nepārmest sev. Arī atteikšanās no nepārtrauktas ziņu pārbaudīšanas veicinās spēju pieņemt nenoteiktību. Atstājiet šo uzdevumu veselības organizāciju, valsts pārvaldes ziņā un atgriezies pie ieteikuma Nr.2.
- Akceptējiet un nenoliedziet trauksmi..
Nenosodiet sevi, ja jūties satraukts! Pieņem, ka izjust trauksmi un nemieru ir dabiska reakcija un tā ir mūsu dzīves pieredzes daļa.. Savu izjūtu apspiešana un noliegšana ir īslaicīgs risinājums. Ja tevi pārņem pārmērīga satraukuma lavīna par notiekošo , runā par savām izjūtām ar tuvajiem cilvēkiem, vai zvani uz Krīzes tālruni 24/7 tel.nr 67222922 vai 27722292. Izrunāta trauksme kļūst mazāka.
- Mainiet fokusu no bailēm saslimt uz savas dzīves mērķiem.
Domā par to, kā tu vari pavadīt šo laiku, ko vari realizēt esot izolētības režīmā vai vienatnē. Ievēro ieteiktos piesardzības pasākumus, raugoties uz tiem kā iespēju nevis šķērsli.
- Atgādiniet sev un citiem par dzīvesspēku un izturību.
Pasaulē ik pa laikam ir kādas katastrofas, epidēmijas, globālas izmaņas. Taču laika griezums rāda, ka kopumā cilvēce ir izturīga un spējīga pielāgoties izmaiņām. Mūsu prāts bieži izspēlē dažādus katastrofu scenārijus, radot bailes un izmisumu. Tavas raizes un nemieru mazinās fokusēšanās uz savām iespējām un rīcību mainoties dzīves situācijai.
- Esiet atbildīgi.
Ievērojiet noteiktos drošības pasākumus. Profilakses pasākumi ir līdzīgi kā citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām: bieži mazgā rokas, īpaši pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi. Klepojot un šķaudot izmanto vienreiz lietojamās salvetes un pēc tam nomazgā rokas. Lai ar vīrusu nesaslimtu, ievēro sociālo distancēšanos – 2 metru distanci no citiem cilvēkiem, izvairies no vietām, kur pulcējas daudz cilvēku, iespēju robežās paliec mājās un strādā attālināti.
