Krīzes tālruņa 15 gadu jubilejai veltītais pasākums

19.aprīlī norisinājās Krīzes tālruņa 15 gadu jubilejas pasākums. Tika izvērtēts šajos gados sasniegtais un iezīmētas tālākās darbības perspektīvas.

Krīzes tālrunis ir vienīgais diennakts palīdzības tālrunis pieaugušajiem Latvijā un kopš 1997.gada tas ir sniedzis palīdzību vairāk kā 25 600 gadījumos. 2011.gadā kopumā sniegtas 6510 konsultācijas, t.sk., 5649 konsultācijas krīzes situācijās un 861 informatīvā konsultācija.  2011.gadā darbā pie Krīzes tālruņa iesaistījās 17 brīvprātīgie, kuri kopumā ieguldīja 1407 brīvprātīgā darba stundas.

Nemainīgi biežākās problēmas, kurās cilvēki vēlas saņemt atbalstu, ir problēmas attiecībās, piedzīvota vardarbība, vientulības izjūta. Tāpat nozīmīgs skaits cilvēku sarunās atklāj pašnāvības domas un bezspēcības izjūtu, īpaši naktīs. Viņi joprojām izjūt, ka sabiedrībā valda bailes runāt par pašnāvību kā problēmu, un cilvēki ar bezcerības izjūtu un pašnāvības domām reti kad saņem atbalstu no tuviniekiem un draugiem. Pēdējo gadu laikā biežāk zvana cilvēki ar garīgiem traucējumiem, jo viņi nesaņem pietiekamu atbalstu no sabiedrības; kā arī cilvēki, kuri ilgstoši nespēj rast risinājumu savai problēmai, īpaši ja tā ir saistīta arī ar materiālo situāciju. Pagājušajā gadā nozīmīgs zvanu skaita pieaugums bija no ārzemēs dzīvojošo latviešu puses, kuri vēlējās saņemt emocionālo atbalstu savā dzimtajā valodā.

LU profesore Sandra Sebre savā uzrunā minēja, ka ASV veiktajā pētījumā ir secināts, ka uz krīzes tālruņiem zvanījušie cilvēki atzīst, ka pat viena telefona saruna ir ļāvusi viņiem justies labāk, mazinājusi spriedzi un ļāvusi tuvoties problēmas risinājumam. Arī biedrības „Skalbes” apkopotie zvanītāju vērtējumi atklāj, ka krīzes brīdī pat telefona saruna zvanītājam ļauj izjust otra klātesamību, mazina vientulības un bezcerības izjūtu.

Visu Krīzes tālruņa darbības laiku nozīmīgu ieguldījumu tā nodrošināšanā ir snieguši brīvprātīgie konsultanti. 15 gadus vismaz divas reizes gadā notiek brīvprātīgo apmācības krīzes intervencē – metodē, kura tiek  izmantota, lai sniegtu emocionālu atbalstu un palīdzētu zvanītājam mazināt spriedzi, kā arī palīdzētu rast risinājumu konkrētai situācijai. Krīzes tālruņa konsultanti ir dažādu profesiju pārstāvji, jo, sekmīgi apgūstot krīzes intervenci, palīdzību sniegt spēj ikkatrs, kuram ir vēlme atbalstīt citus. Kopumā apmācības ir beiguši vairāk kā 400 brīvprātīgie, un arī joprojām norit aktīvs darbs brīvprātīgo piesaistē un apmācīšanā.

Krīžu un konsultāciju centra „Skalbes” direktore Inese Ruka: „Tieši brīvprātīgo kustība, kā arī Rīgas domes finansiālais atbalsts, ļauj biedrībai „Skalbes” nodrošināt diennakts tālruņa darbību, kas, ņemot vērā Latvijas situāciju, ir īpaši svarīgi – daudzi cilvēki nevar iegūt klātienes psiholoģisko palīdzību materiālu apsvērumu dēļ. ES ir aicinājusi dalībvalstis nodrošināt tās iedzīvotājiem bezmaksas tālruņa numuru emocionālā atbalsta saņemšanai. Tomēr pagaidām valsts atbalsts tam nav paredzēts, bet mēs ceram, ka situācija pārredzamā nākotnē mainīsies.”

Pasākumā piedalījās biedrības “Skalbes”, RD un LU pārstāvji. Uzrunas teica biedrības “Skalbes” padomes priekšsēdētāja M.Ābeltiņa, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks A.Ameriks, RD LD Sociālās pārvaldes priekšnieka vietnieks V.Kleinbergs, Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” direktore I.Ruka, LU profesore S.Sebre, tika apskatītas tādas tēmas kā „Krīzes telefons kā iedzīvotājiem nozīmīgs sociālais pakalpojums, ko nodrošina NVO”, „Krīzes telefona loma garīgās veselības aprūpē”, „Krīzes telefona loma jauno speciālistu apmācībā”, „Krīzes telefona izaugsme 15 gadu laikā” un „Krīzes telefona pakalpojums un tā kvalitātes rādītāji, pakalpojuma dati”.

Biedrības "Skalbes" kolektīvs

Biedrības "Skalbes" priekšsēdētāja Marija Ābeltiņa

 

RD priekšēdētāja vietnieks A.Ameriks

Krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" direktore Inese Ruka