Ja pamanāt šādas pazīmes un īpaši – vairāku pazīmju kombināciju, neatstājiet šo cilvēku vienu, mēģiniet atbalstīt un izrunāties, pēc iespējas samaziniet pieeju pašnāvības izdarīšanas līdzekļiem (medikamenti, šaujamieroči, asi priekšmeti u.c.). Vajadzības gadījumā palīdziet šim cilvēkam vērsieties pēc palīdzības pie psihiatra, psihoterapeita, psihologa vai ģimenes ārsta. tieša vai netieša runāšana par nāvi, pašnāvību vai vēlmi mirt:..

Informatīvais materiāls sagatavots Eiropas Sociālā fonda projekta „Biedrības „Skalbes” administratīvās kapacitātes stiprināšana” Nr.1DP/1.5.2.2.2/12/APIA/SIF/095 ietvaros. 92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.”           Lai atvērtu, spiest apakšā: INFORMATĪVAIS MATERIĀLS PAR PROJEKTA PIEREDZI LIKUMDOŠANAS VEIDOŠANĀ SOCIĀLAJĀ SFĒRĀ

Pašpalīdzības materiāls sagatavots Eiropas Sociālā fonda projekta „Biedrības „Skalbes” administratīvās kapacitātes stiprināšana” Nr.1DP/1.5.2.2.2/12/APIA/SIF/095 ietvaros. Materiāls ir sagatavots ar Eiropas Savienības Sociālā fonda finansiālu atbalstu. Par materiāla saturu atbild biedrība „Skalbes”. 92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.       Krīze ir..

–        Cilvēks, kas runā par pašnāvību, īstenībā to nemaz nedarīs. Gandrīz visi cilvēki pirms pašnāvības veikšanas ir tiešā vai netiešā veidā norādījusi apkārtējiem par saviem nodomiem. Neignorē pašnāvības draudus. Pat tad, ja pašnāvības draudi ir izteikti kā joks, uztver tos nopietni. Pievērs uzmanību, ja dzirdi šādus izteicienus: „Tu to nožēlosi, kad es būšu miris”, „Es..

Jo: Tava vēlme nomirt ir slimības simptoms! Tu nejūties depresīvs. Tev ir depresija! Depresija ir slimība un pašnāvības domas ir šīs slimības simptoms! Tāpat kā jebkuru citu saslimšanu arī depresiju var un vajag ārstēt, lai atbrīvotos no simptoma! Tava dzīvība ir Vērtība un to ir vērs izglābt!   Kādēļ tam ir grūti noticēt? Jo depresija..

Uzticies savai intuīcijai! Tikai tu pati vislabāk zini, kurā brīdī varmāka var sākt palikt agresīvs. Kad tas notiek – ej prom no vietas, kur atrodaties, dzīvokļa, mājas. Pārtrauc apdraudošo situāciju un neļauj tai turpināties. Atceries! Pats galvenais ir tava un tavu bērnu drošība. Ir labi, ja laicīgi izstrādā bēgšanas plānu un iemāci to arī saviem..

Bērni, kas izaug, redzot vardarbību mājās, sāk to uztvert kā normālu parādību. Tie notic, ka vardarbība ir normāls citu cilvēku kontrolēšanas veids. Tev jāzina, ka ilgstošai vardarbībai ir sekas, kuras ietekmē gan tevi, gan tavu bērnu: Emocionālas- depresija, zems pašvērtējums, vainas sajūta, kauna sajūta, dusmas, trauksme. Starp personu- izolēšanās, atsvešināšanās, grūtības attiecībās ar vecākiem, bērniem,..