Kas ir psihoterapija

Psihoterapeiti nav tikai cilvēki, kas sniedz padomus. Psihoterapija nav tikai vienkārša problēmsituāciju risināšana. Tā rada izmaiņas Tavā dzīvē, bet ne tikai tā iemesla dēļ, ka psihoterapeits dotu Tev padomus.

Psihoterapija ir daudz plašāka pieredze – tas ir process, kas var efektīvi palīdzēt Tev tikt galā ar dažāda veida grūtībām un radīt paliekošas izmaiņas Tavā dzīvē. Psihoterapijas laikā ir iespējams strādāt ar problēmām, kuras ir dziļi iesakņojušās un ietekmē tavu uzvedību, domāšanu, emocijas un ķermeņa reakcijas. Tās laikā ir iespējams izpētīt savu pasauli, apzināties savus iekšējos konfliktus un pakāpeniski, kopā ar savu terapeitu, meklēt risinājumus, jo pirmais solis pretī iekšējai saskaņai ir apzināšanās – psihoterapijas procesā Tu sāc apzināties, piemēram, emocionālās reakcijas, kas atkārtojas no situācijas uz situāciju – kā šīs emocijas tālāk ietekmē tavu uzvedību un ko Tu vari darīt, lai reaģētu citādāk.

Ja mēs psihoterapiju iztēlojamies kā māju, kurā Tu vari justies droši, tad mājas pamati sastāv no Tavām attiecībām ar terapeitu, jo drošības sajūta parādās no attiecībām, kurām tu vari uzticēties. Šīs terapeitiskās attiecības ir svarīgākas par tehnikām, kuras psihologs pielieto. No uzticības pilnām attiecībām ar terapeitu izveidojas droša vide, kurā ir iespējams izdzīvot tās sajūtas, kuras ir tikušas apspiestas iepriekšējās dzīves situācijās un radījušas traucējošas sekas. Tā ir vide, kurā Tu vari justies droši, Tu vari justies saprasts un atbalstīts – tā iemesla dēļ, ir svarīgi izvēlēties terapeitu, ar kuru Tu izjūti saskaņu un kas sajūtu līmenī tev rada drošības sajūtu. Psihoterapijas laikā Tu apzināti sevi atklāj citam cilvēkam, bet tas notiek Tev pieņemamā tempā, jo atklāšanās un ļaušanās savām izjūtām var būt biedējoša un satraucoša, bet šis grūtais ceļš ir tas, kas Tevi dziedē.

Jau agri savā dzīvē mēs varam sastapties ar situācijām, kurām nespējam tikt galā, tā var būt traumējoša pieredze, kā piemēram, piedzīvota vardarbība vai seksuāla izmantošana. Mēs pasargājam sevi, aprokot savas sajūtas, vajadzības, personību un noglabājam to dziļi zemapziņā. Kādu daļu no savas dzīves mēs varam adekvāti funkcionēt, bet ik pa laikam, šie aizmirstie dzīves fragmenti ielaužas mūsu apziņā un tiem līdzi nāk visas noglabātās emocijas. Mēs pieslēdzamies savām pagātnes izjūtām – šim iekšējam konfliktam starp psiholoģiski aizsargāto personu, par kuru mēs esam kļuvuši un personu, kas iekšēji kliedz, lai varētu izpaust sevi – savas izjūtas un vajadzības, kuras tik ilgu laiku ir tikušas apspiestas. Šis iekšējais konflikts var izpausties kā emocionāla krīze, kad mēs izjūtam spēku zudumu, vairs neredzam, uz kurieni mēs tiecamies un zaudējam dzīvei jēgu. Drošā psihoterapijas vidē mēs varam ļauties atkārtoti savām izjūtām, redzot, ka tās tiek pieņemtas, tādējādi ļaujoties savai īstenai patībai, savam patiesajam „Es” un turpmāk varētu pieņemt lēmumus, kas būtu saskaņā ar mūsu vajadzībām un patiesajām sajūtām.

Izplatītākie mīti par psihoterapiju

  • Psihoterapija ir tas pats, kas saruna ar labu draugu vai draudzeni

    • Mūsu kultūrā ir raksturīgi uzskatīt, ka drauga atbalsts var aizstāt psihoterapiju. Sociālais atbalsts, kuru sniedz Tavi draugi ir ļoti svarīgs, it sevišķi, krīzes situācijās, kad, piemēram, pašnāvību saredzam kā vienīgo risinājumu – šis draugu atbalsts var būt izšķirošais, lai mēs izvēlētos dzīvot, jo vientulība ir augsts riska faktors pašnāvības izdarīšanai. Tomēr terapeitiskās attiecības ir pavisam atšķirīgas no attiecībām ar draugiem un ģimeni. Viens no iemesliem, ka terapeits ir apmācīts saredzēt un strādāt ar emocionālām, uzvedības, intelektuālām un psihotraumatiskām problēmām. Attiecības ar draugiem ir abpusējas – mēs uzklausām savus draugus, viņi uzklausa mūs, pārrunājot abi savas grūtības, ja mēs strādātu pēc līdzīga principa terapijā, tad rastos šķēršļi, tas ir iemesls, kādēļ terapeits tikpat kā nerunā par savu privāto dzīvi un uzskatiem. Psihoterapijā visa sesija ir paredzēta Tev, fokusējoties lielā mērā tikai uz Tevi. Sarunās ar draugiem ir lietas, kuras mēs iekšēji cenzējam, jo baidāmies, ka aizskarsim viņu jūtas vai parādīsim sevi vai citus sliktā gaismā. Psihoterapija sniedz drošu vidi, kurā tu vari ļauties visām savām izjūtām, nebaidoties saņemt pārmetumus vai nosodījumu, kā arī viss, kas tiek terapijā pārrunāts ir konfidenciāls un netiek nevienam izpausts.

  • Psihologs piekrīt visam, ko Tu saki, jo viņa darbs ir likt justies Tev labāk.

    • Psihoterapeita darbs nav tikai nomierināt klientus. Ir brīži, kad terapeits ir izaicinošs un konfrontējošs, lai palīdzētu Tev kļūt stipram un attīstīties. Neapšaubāmi, ka sapratne un terapeitiskas attiecības, kurām Tu vari uzticēties ir pamats izaugsmei un visam terapijas procesam, bet tas nenozīmē, ka terapeits piekritīs un apstiprinās visu, ko klients saka un dara. Terapeiti ir apmācīti saprast, ka klienta stāstam ir vairāki aspekti – apmācīti pamanīt klienta neapzinātas tendences, uzvedības, pieredzes un attiecību modeļus. Terapeits ir vērīgs, lai pamanītu iztrūkstošu informāciju klienta stāstā, un var norādīt uz pretrunīgiem faktiem, palīdzot klientam sevi izprast un ieraudzīt situāciju no citas perspektīvas.

  • Visas izmaiņas notiek psihoterapijas laikā.

    • Izmaiņas klientā notiek pirms un pēc psihoterapijas sesijas. Tās laikā var būt brīži, kad mēs iegūstam apskaidrību par kādu lietu, saslēdzam notikumus lielākā kopbildē, bet lielāka daļa izmaiņu notiek starp sesijām. Psihoterapijas mērķis ir ieviest šīs izmaiņas Tavā dzīvē, kas ir grūtākā daļa.

  • Ja tu apmeklē psihologu, tu vai nu esi vājš vai traks.

    • Tu neesi vājš, ja centies atrisināt savas problēmas. Tu neesi traks, ja meklē veidu kā mazināt simptomus, kas ir traucējoši Tevis pilnvērtīgai funkcionēšanai. Psihoterapija dod Tev iespēju izmantot efektīvi visus instrumentus, ar kuriem uzlabot savu dzīvi. Tā atklāj resursus, kurus Tu apzināti vai neapzināti izvēlies ignorēt vai nesaredzi, šie iekšējie resursi var Tev palīdzēt atrisināt krīzes situācijas. Meklēt palīdzību nozīmē, ka Tu jau esi spēris pirmo soli, lai sev palīdzētu.

  • Psihoterapija ir domāta cilvēkiem tikai ar nopietnām problēmām.

    • Ir izplatīts mīts, ka Tev ir jābūt psihiskiem traucējumiem, lai apmeklētu psihoterapiju vai pārmērīgai iekšējai spriedzei, kuru Tu nespēj mazināt. Jā, psihoterapija var palīdzēt cilvēkiem ar dažādiem psihiskiem traucējumiem, vai nu mazinot to izpausmes, simptomus, mācoties ar tiem sadzīvot un kontrolēt savus emocionālos stāvokļus, vai arī risinot traucējumu cēloņus. Citi psihoterapijas aspekti ir paredzēti, piemēram, personības izaugsmei – mainot savas rakstura īpašības, mācoties risināt problēmsituācijas, uzlabojot savstarpējās attiecības ar romantisko partneri, izdzīvojot sēras un pieņemot zaudējumu vai cenšoties izprast sevi, lai spētu pilnvērtīgi funkcionēt.

  • Psihologs spēj palīdzēt tikai, ja pats ir piedzīvojis, ko līdzīgu kā klients.

    • Pastāv uzskats, lai patiesi palīdzētu otram, vispirms Tev pašam ir jāpiedzīvo līdzīga pieredze un tā jāpārvar. Pamatā vēlmei, lai psihoterapeits būtu piedzīvojis to pašu, ko klients ir vajadzība pēc sapratnes nevis pēc kopējas diagnozes izdzīvošanas. Izjūtot sāpes un ciešanas, neatkarīgi no problēmas satura, mēs vēlamies tikt saprastiem, lai mēs zinātu, ka ir kāds, kas patiešām saprot, kā mēs jūtamies un kas ar mums notiek. It sevišķi, ja esam iepriekš piedzīvojuši nosodījumu un neizpratni no citiem, tas raksturīgs brīžos, kad apkārtējie mūs noniecina, sakot: „Tev jau nav nekas nopietns, nomierinies un viss būs kārtībā, apskaties uz citiem, viņiem iet grūtāk nekā Tev”. Šādos brīžos mēs jūtamies nesaprasti, mūsu grūtības netiek uztvertas nopietni, un šādu rīcību mēs sasaistām ar faktu, ka tuvinieks nekad nav piedzīvojis to, ko mēs esam. Tomēr dalīties ar līdzīgu pieredzi ir tikai viens ceļš uz sapratni, psihoterapeita uzdevums ir ne tikai saprast klienta stāvokli un izjūtas, bet arī strādāt ar šīm sajūtām, lai veicinātu Tavu izaugsmi.