BEZMAKSAS atbalsta grupa vecākiem, kuri bērnus audzina vieni vai atsevišķi no otra vecāka

GRUPA PILNA

Ģimenes mēdz būt dažādas. 35% bērnu Latvijā aug ģimenēs, kurās ir viens vecāks vai vecāki nedzīvo kopā (CSP dati). Katrai no šīm ģimenēm ir savs stāsts. Reizēm tie ir stāsti par kādu traģisku notikumu vai neatrisināmām domstarpībām. Bieži tie ir stāsti par sāpēm. Nereti tie ir stāsti par apzinātu izvēli un prieku būt vecākam, dodot iespēju sev būt vecākam un bērnam augt drošā, mīlestības pilnā vidē.
Vienīgie vecāki nav vieni.Viņiem ir plašākā ģimene, draugi, nereti arī otrs vecāks iesaistās vai ir iesaistāms bērna audzināšanā.
Reizēm vecāki baidās, vai viņu ģimenes modelis neatstās negatīvu iespaidu uz bērna spēju būt laimīgam un veidot attiecības. Lielākā daļa bērnu, kas izaug viena vecāka ģimenēs, ir veiksmīgi un spēj būt tuvās attiecībās, veidot ģimeni un parūpēties par savu labklājību. Tomēr vienīgajiem vecākiem ir svarīgs papildu atbalsts, lai atrastu resursus sevī, apkārtējos un radītu drošu un labvēlīgu vidi sev un bērniem.
Atbalsta grupā vecākiem būs iespēja dalīties pieredzē un ar speciālistu atbalstu rast resursus, lai pozitīvi un līdzsvaroti parūpētos par bērna un savām vajadzībām un mazināt riskus bērna attīstībai, kas var būt viena vecāka ģimenē.

huge.1.6763
Atbalsta nodarbību tēmas.
1. Kā saprast un atbalstīt savu bērnu?
Pētījumi liecina, ka bērniem viena vecāka ģimenēs biežāk ir emocionālas un uzvedības grūtības. Tomēr tas nav neizbēgami. Lielākā daļa bērnu, kas izaug viena vecāka ģimenēs, ir veiksmīgi un spēj būt tuvās attiecībās, veidot ģimeni un parūpēties par savu labklājību.
Atbalsta grupā izzināsim:
-kā saprast un atbalstīt bērna vajadzības, pārvērst izaicinājumus un riskus par resursiem un spēka avotu;
– psiholoģiski veselīgas vides pamatelementi- pieņemšana, vadība, sapratne, stabilitāte un beznosacījuma mīlestība;
– ģimenes stāsts , kas iedrošina un dod spēku ;
– kā palīdzēt bērnam pieņemt un izpaust smagas jūtas;
– kā stiprināt bērna dzīves spēku, lai grūtības stiprina, nevis gremdē.
2. Kā parūpēties par sevi, savu pašsajūtu?
Vecāki, kuri audzina bērnu vieni daudz lielākā mērā nekā vecāki, kuri audzina bērnu ar partneri, ir pakļauti stresam, nomāktībai, vainas izjūtai, emocionālam un fiziskam izsīkumam, kas savukārt var radīt problēmas attiecībās ar bērnu un citiem cilvēkiem. Ir dažas vienkāršas lietas, ko var darīt, lai palīdzētu sev ikdienas rūpēs nepazaudēt savu būtību un saglabāt labu garīgo un fizisko veselību.
Būtiskākie aspekti, par ko runāsim:
– savu pamatvajadzību (miega pilnvērtīga uztura, fizisko aktivitāšu) ievērošana,
– prioritāšu (svarīgāko lietu) nospraušana,
– ikdienas laika plānošana,
– bērna iesaistīšana ikdienas pienākumos,
– iepriekšēja sagatavošanās problēmsituācijām,
– paņēmieni stresa mazināšanai,
– atbalsta tīkla veidošana.
3. Kā veidot drošas un cieņpilnas partnerattiecības turpmāk?
Bieži vien sievietēm un vīriešiem, kuri ir šķīrušies vai kuriem nav iespēju dzīvot kopā ar otru, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir veseliem un apmierinātiem iziet no pāra attiecībām un izveidot konstruktīvas un uz sadarbību vērstas vecāku attiecības. Nodarbību laikā dalībniekiem būs iespēja palūkoties uz savu esošo un no izcelsmes ģimenes gūto pieredzi un attieksmi pret konfliktu. Mēģināsim atklāt jaunas iespējas produktīvai un uz abu pušu vajadzībām vērstai komunikācijai un konfliktu risināšanai.
Būtiskātie jautājumi, ko izzināsim:
– Kādi ir biežāk izplatītie komunikācijas stili un kurš no tiem ir tieši man raksturīgs?
– Kas ir konflikts – kā tas aug un attīstās?
– Kādas ir tipiskākās konfliktu risināšanas stratēģijas?
– Kāda ir mana no ģimenes gūtā pieredze konfliktu risināšanā?
– Kāda ir mana personiskā attieksme pret konfliktu?
– Ko darīt ar emocijām konfliktā?
– Ko es varu darīt, lai konflikts no problēmas pārvērstos iespējā?
4. Kā veidot karjeru un rast finansiālu drošību?
Vecākiem, kuri savus bērnus audzina vieni, bieži pienākumu un atbildības nasta ir nogurdinoši liela. Rūpēm par bērnu izglītošanu, veselību un emocionālo labklājību, klāt nāk arī virkne finansiālas vajadzības. Reizēm dzīve atgādina traukšanos ātrvilcienā – darbs, mājas, rūpes par bērniem, darbs, mājas, rūpes par bērniem… Piedāvāju Tevi apstāties un veltīt laiku sev.
Darbs aizņem lielāko mūsu dzīves daļu un ietekmē to, kā mēs jūtamies citās dzīves sfērās. Ko darīt, ja darbs nesniedz gandarījumu un vakarā ir tik liels pārgurums, ka nekam citam vairs nepietiek spēka? Kā apzināties savas personības unikalitāti un izmantot savu potenciālu? Kā optimizēt savu budžetu?
Tie ir tikai daži jautājumi, kurus sīkāk pētīsim finanšu pratības un karjeras konsultēšanas nodarbībās:
– Tev būs iespēja izvērtēt savu profesionālo pieredzi– analizēt uzticētos pienākumus, novērtēt savas zināšanas un prasmes.
– Izpētīt savu personību – stiprās, vājās puses, Tavus īpašos talantus un dotības.
– Apzināties kāds darbs atbilst Tavai personībai.
– Analizēt savu finansiālo situāciju, izvirzīt konkrētu mērķi un izstrādāt rīcības plānu mērķa sasniegšanai.

Atbalsta nodarbības notiks no 3. novembra reizi nedēļā otrdienu vakaros no 18:00-20:00. Ciklā paredzētas 8 nodarbības.
Atbalsta grupu vadīs psiholoģe, PEP mamma un divu bērnu mamma Elīna Ozola un PEP mamma un 3 bērnu mamma Laura Stukle. Laura audzina savu vecāko meitu atsevišķi no viņas tēta.
Dalība atbalsta grupā ir BEZ MAKSAS.
Nodarbību laikā, iepriekš piesakoties,  centra telpās būs pieejami auklītes pakalpojumi.
Atbalsta grupai pieteikties var, rakstot uz laura.stukle@gmail.com vai elina.ozola7@gmail.com, zvanot 29833389 (Laura) vai 22001771 (Elīna).
Vairāk par vadītājām un Pirmās emocionālās palīdzības jeb PEP mammām var uzzināt www.pep.lv.

Atbalsta grupa notiek „Bērna Labklājības centra” īstenotā projekta “Atbalsts viena vecāka ģimenēm – resursi vecākiem, iespējas bērniem”. Informācija par projektu un citā atbalsta grupām pieejama http://www.berniemdraudzigs.lv/2015/10/atbalsta-grupas-vienigajiem-vecakiem/.