Atbalsta tālruņa cietušajiem 116006 statistika janvāra mēnesim

Atbalsta tālrunis cietušajiem 116006 savas darbības pirmajā menesī kopumā ir saņēmis 248 zvanus. Zvanus esam saņēmuši no 164 sievietēm un 94 vīriešiem. Mūs ir sasnieguši arī 15 bērni, kas tika pārvirzīti uz bērnu uzticības tālruni. Daļai bērnu bija sajaukuši telefona nummuru, jo bērnu uzticības tālrunis ir 116111. Aptuvenais zvanītāju vecums ir no 25 līdz 86 gadiem un aktīvākie ir tieši vecāka gada gājuma cilvēki.

logo_116006

Mūs ir sazvanījuši cilvēki, kuri ir saskārušies ar šādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā slepkavība, izvarošana, smagi miesas bojājumi, krāpšana, zādzība, laupīšana, huligānisms, ceļu satiksmes negadījumi u.c. Apkopojot informāciju par to kāda veida nodarījumu zvanītāji ir piedzīvojuši, visbiežāk pieminēts huligānisms (19 zvani), krāpšana (14 zvani) un vardarbība ģimenē (30 zvani). Samērā bieži zvanītāji informē par piedzīvoto emocionālo vardarbību, taču nereti tiek norādīts un fiziskas vardarbības espizodēm.

93 gadījumos cilvēki ir sazvanījuši tālruni akūtā krīzes situācijā., savukārt 82 cilvēki uzrāda hroniskas krīzes pazīmes, kas nozīmē, ka traumatiskais notikums ir atstājis dziļas emocionālas sekas. Zvanītāji interesējās par to, kur saņemt bezmaksas juridiskās un psiholoģiskās konsultācijas, kā arī interesējās par aizsardzību no vardarbības ģimenē. Nereti zvanītāji vēlējās noskaidrot, ko darīt gadījumos, kad pazīstami cilvēki cieš no vardarbības. Zvanītājiem bija nepieciešams atbalsts un iedrošinājums, lai vērstos policijā, kā arī emocionāli atbalstoša saruna par piedzīvo. Tika saņemti zvani, kuros zvanītāji stāstīja par pārdzīvotiem notikumiem, kas norisinājušies vairākus gadu atpakaļ, taču nevēlas par to uzssākt kriminālprocesu. Zvanītāji interesējās arī par juridiskiem jautāumiem, piemēram, par nozieguma noilgumu, par to kādas ir viņu tiesības kriminālprocesā, civilprocesā, kāda ir šo procesu kārtība. Zvanītāji tika iedrošināti vērsties pie procesa virzītāja par neskaidriem jautājumiem.

Piemēram ir uzsākts kriminālprocess, bet kavējas ekspertīze, vai arī ir trauksme gaidot tiesas sēdes nolikto datumu.

Zvanītāju visbiežāk piedzīvotās emocijas ir bezspēcīb un izmisums.

Zvanītājiem tika sniegts psiholoģiskais atbalsts, kā arī informācija par iespējām saņemt atbalstu, citās iestādēs, piemēram Resursu centrā sievietēm „Marta“, sociālajā dienestā, pašvaldības policijā, veselības inspekcijā, valsts policijā, Ģimenes krīzes centrā „Mīlgrāvis“, bāriņtiesa, Juridiskās palīdzības administrācijā, prokuratūrā, tiesībsarga birojā, u.c. Zvanītāji mudināti vērsties arī ārkārtas palīdzības dienestos zvaot pa tālruni 110, 113 vai 112 , kā arī par iespēju saņemt informāciju zvanot uz policijas uzticības tālruni un saņemt emocionālo atbalstu zvanot uz Biedrības „Skalbes“ krīzes tālruņiem.

Vērojama tendence, ka tālruņa pakalpojumus izmanto zvanītāji ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī vientuļi cilvēki, kuriem pietrūkst cilvēciskas komunkācijas