10.septembris – Pasaules pašnāvību profilakses diena

 

[lang_lv]

10. septembrī visā pasaulē tiek atzīmēta Pašnāvību profilakses diena. Pašnāvību profilaksē ārkārtīgi svarīgi ir laicīgi saņemt atbilstošu palīdzību, reizēm ir vajadzīga liela drosme, lai atzītu savas problēmas un lūgtu tuvinieku vai speciālistu palīdzību. Biedrības „Skalbes” Krīzes telefons 67222922 un 27722292 sniedz psiholoģisku atbalstu cilvēkiem krīzes situācijās, arī tad, ja cilvēks vēlas izdarīt pašnāvību. Zvanītājus uzklausa speciāli apmācīti tālruņa konsultanti, kuri nebaidās runāt par pašnāvību un nosaukt to vārdā.

Varbūt zvans Krīzes telefonam ir pirmais solis, lai meklētu palīdzību?

Varbūt pirmais solis var būt saruna ar tuvinieku vai draugu, kuram uzticies? Varbūt pirmais solis var būt saprotoša cilvēka meklēšana virtuālajā vidē?

Varbūt pirmais solis var būt saruna ar mācītāju vai garīgo skolotāju?

Varbūt pirmais solis var būt saruna ar psihologu vai psihoterapeitu?

Varbūt pirmais solis var būt [šeit var būt vēl daudzas idejas]?

Galvenais ir spert šo pirmo soli!

Uzdrošinies!

Pasaules Veselības organizācija atzīmē šo dienu, lai veicinātu valstu apņemšanos rīkoties, lai samazinātu pašnāvību skaitu. Ik dienas pasaulē pašnāvībā dzīvi beidz aptuveni 3000 cilvēku, 20 reizes vairāk cilvēku mēģina izdarīt pašnāvību. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka globālā līmenī nepieciešams veidot izpratni, ka pašnāvība ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis, ko ir iespējams novērst, un valstu valdībām ir jāizstrādā nacionālā pašnāvību profilakses stratēģija.

Diemžēl vismaz pēdējos 20 gadus Latvija pastāvīgi ir to valstu vidū, kur pašnāvības ik gadu izdara visvairāk cilvēku. 2010. gadā Latvijā pašnāvības izdarījuši 374 vīrieši un 61 sieviete. Ik gadu, izdarot pašnāvības, bojā iet vairāk cilvēku nekā ceļu satiksmes negadījumos.

Ekonomiskās krīzes periodā pašnāvību skaits dramatiski pieaug, sevišķi valstīs, ko krīze skārusi vissmagāk, piemēram, Grieķijā, Īrijā un arī Latvijā. Diemžēl cilvēkiem, kam ir nodoms izdarīt pašnāvību, bieži vien palīdzības saņemšanas iespējas ir ierobežotas. Parasti cilvēks, kas nolēmis izdarīt pašnāvību, sevi nogalināt nav nolēmis pēkšņi, pie šāda lēmuma cilvēks nonāk tad, kad visi citi risinājumi izmēģināti un izrādījušies nederīgi. Turklāt jāuzsver, ka pašnāvība pati par sevi nav problēma – tas ir iecerētais vienīgais iespējamais samilzušas problēmas atrisinājums, lai pārtrauktu neizturamas emocionālas sāpes vai izbeigtu citus neatrisināmus sarežģījumus. Dati liecina, ka aptuveni 80% pašnāvību izdarījušo pirms nāves ir izrādījuši brīdinājuma signālus – izteikuši kādus zīmīgus vārdus, mēģinājuši runāt ar tuviniekiem par savām sāpēm, taču vai vienmēr viņi tikuši sadzirdēti un vai viņu sacītais ticis uztverts nopietni? Tas ir mīts, ka runāšana ar cilvēku par viņa pašnāvības domām var mudināt šo nodomu īstenot – gluži pretēji – sarunas mazina trauksmes, nemiera un izmisuma sajūtu, cilvēks jūtas uzklausīts un saprasts.

Biedrības „Skalbes” Krīzes telefona konsultants

uzklausīs bez nosodījuma, cienot zvanītāja izvēli.[/lang_lv]


.